Jēdziens Meditācija
ir ļoti populārs mūsdienās. Meditācijas pirmsākumi meklējami austrumos. Jāsaka
gan, ka bieži meditācijas ideja ir nepareizi interpretēta (nepareizi tāpēc, ka
zaudē savu nozīmi). Es esmu izlasījis vairākas grāmatas par meditāciju un vēlos
šeit prezentēt savu viedokli.
Pirmkārt, Meditācija nav darbība, tas ir esības stāvoklis.
Meditācija nav tas pats, kas vizualizācija vai pašhipnoze, lai gan vairākkārt esmu sastapies ar šādu interpretējumu. Gan vizualizācija, gan pašhipnoze ir labas lietas, bet tās nav meditācija. Protams, lai efektīvi praktizētu vizualizāciju vai pašhipnozi, jums būtu jāsasniedz kaut kāds meditatīvs stāvoklis (teiksim, apziņas stāvoklis), bet tā vēl nav meditācija.
Kādi ir apziņas
stāvokļi?
Smadzenes nemitīgi producē viļņus (brain waves) ar noteiktu
frekvenci. Ir pieci šo viļņu veidi – gamma, beta, alfa, teta, delta. Jūs varat pameklēt informāciju par to internetā (informācijas par šo tēmu ir daudz). Bet
vispārīgi runājot, apziņas stāvoklis ir saistīts ar frekvenci, kādā darbojas
smadzenes. Ja gammas stāvoklis attiecas uz augstākajām frekvencēm uz delta – uz
zemākajām, tad jūs varat noprast, ko es domāju ar apziņas stāvokļiem. Gamma attiecas
uz paaugstinātu (saasinātu) uztveri, beta – normāls smadzeņu režīms (mācības,
darbs). Alfa – pāreja starp aktīvu smadzeņu režīmu uz meditatīvu. Kad jūs esat
nomierinājies, atslābinājies, tad jūsu smadzenes darbojas tieši alfa režīmā.
Teta ir stāvoklis, kurā jūs esat tiešā kontaktā ar zemapziņu (meditācija,
hipnoze, pāreja uz miegu). Delta stāvoklis – dziļa meditācija, miegs. Tas viss
ir izpētīts. Tā ir zinātne. Bet meditācija eksistēja ilgi pirms tika zinātniski
pamatoti šie apziņas stāvokļi, ilgi pirms idejas par vizualizāciju un hipnozi.
Meditāciju ir gandrīz neiespējami definēt. Patiesībā definīcijas nav,
tikai daudz raksturojumu. Nav arī likumu, kas pateiktu, kā meditēt. Īstenībā
meditācija ir kaut kas personisks katram. Daudzi saka – meditācija ir sēdēšana
klusumā. Jā, sēdēšana klusumā var pārtapt meditācijā, bet tas ir atkarīgs no
paša sēdētāja. Daudz kur izskan – meditācija ir speciāla elpošana. Es saku –
jā, elpošana ir svarīga, lai atslābinātos, bet tā nav meditācija, tas ir tikai
vingrinājums. Citi teiks – tev jāsēž speciālā pozā (piemēram, lotusa) un
jākoncentrējas uz elpu. Un viņi to sauks par meditāciju. Ir daudz dažādu
meditācijas tehniku. Tu vari par tām uzzināt tiešsaistē vai grāmatās. Bet
uzminiet, ko es teikšu? Praktizēt kaut kādu meditācija tehniku nav pati
meditācija, tas ir tikai vingrinājums, kas var jūs ievest meditācijā kaut kādā
brīdī (kad jūs esat gatavi to saņemt). Tātad meditācija nav darbība. Patiesībā
meditācija nav tas, ko var darīt. Ko es ar to domāju? Meditācija nav saistīta
ar to, ko jūs domājat vai darāt, bet gan ar to, kā jūs dzīvojat.
Viens no maldīgajiem uzskatiem par meditāciju ir tas, ka to
ir grūti praktizēt. Patiesībā tas ir viegli. Bet jums līdz šai atziņai ir
jānokļūst pašiem. Ir jāstrādā ar sevi, jāpraktizē meditācijas tehnikas,
jācenšas veltīt sava uzmanība konkrētam brīdim, jāapzinās sava rīcība. Vēlāk es
došu nelielus padomus, kā jūs varat meditēt jebkurā mirklī. Daudziem cilvēkiem var
izrādīties nepanesamas meditācijas pozas, kas prasa sēdēšanu. Tas skaidrojams
ar iekšējo stresu. Lai atbrīvotos no šī stresa, ir daudzas aktīvās meditācijas
tehnikas. Secinājums – meditācija ir priekš visiem !
Es esmu nonācis pie šiem secinājumiem pēc vairāku grāmatu
izlasīšanas. Bet ir viens cilvēks, kurš mani kurš man iemācīja meditāciju (vismaz izpratni par to). Šis
cilvēks ir OSHO (Chandra Mohan Jain – dotais vārds). Viņš ir šo planētu jau ir atstājis
(miris 1990. Gadā), bet viņa runas ir tikušas ierakstītas un publicētas gan
internetā, gan grāmatās. Tātad ikvienam ir iespēja mācīties no viņa. Protams,
viņš nav vienīgais, kurš ir atklājis meditācijas pamatideju pārējiem, bet viņš
noteikti ir tas, kur iedvesmojis mani.
Lai pasniegtu jums OSHO idejas, es šeit pārpublicēšu dažus
viņa teicienus par meditāciju (vairāk informācijas par viņu šeit ), kā arī sniegšu savu
viedokli par to. Jums noteikti ir savas idejas un viedokļi
(droši rakstiet komentārus). Es tikai vēlos jums pateikt, ka sekojošās idejas atvēra manas durvis uz meditāciju. Nu tad sāksim.
(droši rakstiet komentārus). Es tikai vēlos jums pateikt, ka sekojošās idejas atvēra manas durvis uz meditāciju. Nu tad sāksim.
Otrkārt, Meditācija ir dabisks stāvoklis; Tā nav disciplīna vai prakse.
Bieži, meditācija vienkārši notiek pati no sevis. Piemēram,
tas bieži notiek koncertos. Gan klausītāji, gan izpildītāji ir meditatīvā
apziņas stāvoklī. Viņi ir totāli iegrimuši mūzikā un nekam citam nav nozīmes.
Tā ir meditācija.
Citāts no OSHO oranžās grāmatas (mans tulkojums) :
Aizmirsitet par dejotāju, ego centru; kļūstiet par deju. Tā ir meditācija. Dejojiet tik dziļi, ka jūs aizmirstat ka Jūs dejojat un sāciet just, ka jūs esat pati deja. Ir jāpazūd šim nodalījumam; tad deja kļūs par meditāciju. Ja ir nodalījums, tad tas ir vingrinājums: labs, veselīgs, bet nevar teikt, ka tas ir garīgs. Tā ir tikai parasta deja. Deja pati par sevi ir laba – kamēr tā notiek, tā ir laba. Pēc tam, jūs jūtaties svaigs, jauns. Bet tā vēl nav meditācija. Dejotājam ir jāaiziet, kamēr paliek tikai deja. OSHO
Šājā citātā OSHO runā par dejotāju. Bet mēs varam šī
vārda vietā ievietot jebkuru nodarbošanos (darbs, mācīšanās, ēšana, runāšana,
utt). Galvenā ideja ir tāda, ka jums ir sevi pilnībā jāiegulda tajā, ko darāt
konkrētā mirklī. Protams, tas ir iespējams tikai tad, ja jums patīk tas, ko
darāt. Ja tas tā ir, tad jūsu darbs var kļūt par meditāciju. Meditācija ir
saistīta ar apzināšanos (darīt darbus apzināti, nevis automatizēti). Vai jūs
esat pamanījuši, ka bieži vien mēs esam kā roboti, mēs nedomājam par to, ko darām,
mēs vienkārši to darām, lai iegūtu, sasniegtu kaut ko? Tas ir iemesls justies
nogurušiem un izsmeltiem dienas beigās. Es ieteiktu jums sākt ievērot savas
darbības un nevis vienkārši izpildīt kaut ko, jo tas ir jādara, bet gan darīt
to ar prieku.
Meditācija nav nekas cits, kā prāta nolikšana malā, vērotāja izvirzīšana priekšplānā. Vērotājs vienmēr ir klāt, bet tas ir paslēpts aiz prāta. Vērotājs nonāks jūsu apziņas centrā, un tiklīdz jūs būsiet apgaismots, nav problēmu – tad lai prāts sasaucas ar jums. OSHO
Patiesībā, prāts attur mūs no meditācijas. Domas mums
traucē. Meditācija attiecas uz konkrētu mirkli (sajust mirkli). Prāts, savukārt, dzīvo pagātnē un nākotnē. Tātad meditācija sākas, kad prāts ir prom. Tikai tad
jūs varat nonākt kontaktā ar savu iekšējo es un atklāt sevi. Jūs neesat jūsu prāts. Nevajag sevi asociēt ar prātu. Tikai tad, kad cilvēks ir atklājis, kas
viņš patiesi ir, tad viņš kļūst brīvs. Jūsu prāts tajā momentā sasaucas (ir
saskaņā) ar iekšējo es un jūs esat brīvs (jo jūs esat jūs pats).
Ir tāda lieta kā vadīta meditācija. Jūs noteikti zināt.
Tā lieto vārdus, lai ievestu jūs meditatīvā stāvoklī. Patiesībā, tā ir vairāk kā hipnoze. Valoda nav nepieciešama meditācijai. Valoda eksistē līdzās prātam,
tā nevar bez prāta. Bet meditācija ir bezprāta stāvoklis.
Cilvēks ir vārdu gūstā. Cilvēka problēma ir valoda. Zem valodas ir dzīvnieku pasaule, virs valodas – dievu pasaule. Starp šīm divām pasaulēm ir cilvēku pasaule, valodu pasaule, vārdi - filosofijas, raksti, teorijas un ideoloģijas. Prāts sastāv no vārdiem. Vārds ir ķieģelis, no kura tiek veidota prāta pils. OSHO
Valoda ir rīks informācijas apmaiņai ikdienas dzīvē, bet
lai izzinātu sevi, jums ir jāieiet bezprāta stāvoklī. Īstenībā, jums ir jāvēro
savs prāts. Un kad jūs saprotat, ka neesat jūsu prāts, jums vairāk nevajag
uztraukties ne par ko. Jūs varat sākt dzīvot prieka pilnu dzīvi. Jūs vienkārši
vērojat, kā jūsu dzīve plūst. Jūs esat vērotājs.
Vienkārši vērojiet savu ķermeni, vērojiet prātu. Tie neesat jūs, jūs esat vērotājs.Meditācija sākas, esot šķirtam no prāta, esot lieciniekam.Vērošanas ir atslēga uz meditāciju.. OSHO
Treškārt, vēro savu prātu.
Tātad galvenā lieta, ko es iemācījos no OSHO ir šī
vērošanas lieta. Mēs varam pieredzēt meditāciju, esot atdalīti no prāta. Bet nav
nepieciešams bēgt no prāta, tikai vērojiet to.
Tātad jūs varat teikt, ka meditācija ir cits skatīšanās, liecināšanas, vērošanas nosaukums. Vērošana bez jeb kādas tiesāšanas, vērtēšanas. Vienkārši vērojot, jūs nekavējoties esat ārpus prāta. OSHO
Izklausās viegli, vai ne? Tiesa, tā tas ir, bet jums tas
ir vispirms jāizprot pašiem.
Kad es sāku vērot savu dzīvi no malas, es kļuvu
pārliecinātāks par sevi, brīvāks, mazāk satraukts. Es kļuvu par citu cilvēku.
Bieži mūsu ikdienā parādās problēmas un sarežģījumi. Cilvēki sāk par to visu nervozēt. Bet saprotiet – jūs neesat jūsu problēmas. Jūs tikai
vērojat, kā jūsu prāts rada šīs problēmas un risina tās. Jūs vairāk neesat sava
prāta vergs. Jūsu prāts rada lietas, apstākļus, notikumus un operē ar tiem.
Jūsu prāts veido jūsu dzīvi. Bet jūs tikai vērojat, kā tas viss notiek un
izbaudāt dzīvi. Tas ir tik pārsteidzoši.
Ceturtkārt, meditācijai nav mērķa.
Lai gan meditācijas tehniku regulāra praktizēšana var
uzlabot veselību, nojaukt jūsu iekšējos ierobežojumus, uzlabot jūsu
darbaspējas, meditācija nav orientēta uz mērķi. Vairākos avotos var atrast informāciju
par to, kā ar meditācijas palīdzību var uzlabot veselību, piesaistīt naudu,
kļūt veiksmīgākam. Patiesībā, meditāciju nevar izmantot ar nodomu kaut ko
iegūt. Jūs varat vizualizēt labāku veselību, varat mēģināt piesaistīt naudu,
bet jūs nevarat meditēt, lai iegūtu tās lietas. Kad cenšaties meditēt ar nodomu
kaut ko iegūt, prāts ir priekšplānā un meditācija aiziet prom. Tās ir pretējas
lietas – prāts un meditācija.
Kad jūs meditējat uz kaut ko, tā ir koncentrēšanās, nevis meditācijaMeditācija ir apzināšanās, ka vēlmes nekur nenoved. OSHO
Mēs dzīvojam pasaulē, kur vēlmes ir ļoti svarīgas. Kad
jūs kaut ko vēlaties, jūs varat to iegūt. Mēs cenšamies piesaistīt lietas,
kuras vēlamies iegūt (pievilkšanās likums). Es arī esmu šī likuma piekritējs un
regulāri to izmantoju, bet, kad iet runa par meditāciju, es nolieku savas vēlmes
malā. Tās var man ļaut sasniegt kaut ko šajā dzīvē, bet tās liedz man izzināt
sevi. Kad vēlmes ir noliktas malā, tad var sākties meditācija.
Visbeidzot, meditācijas tehnikas ir svarīgas. Tās ir kā vingrinājumi. Tās sagatavo jūs meditācijai.
Es uzrakstīšu par savām iecienītākajām meditācijas
tehnikām vēlāk (citā rakstā).
Svarīgi iz izvēlēties vairākas meditācijas tehnikas,
kuras jums patīk un prakstizēt tās ik dienu.
Tur jūs varat atrast OSHO meditācijas tehnikas, ieskaitot dinamiskās meditācijas. Un vēl es jums iesaku palasīt OSHO oranžo grāmatu, tur
ir apskatītas daudzas meditācijas tehnikas.
Un, protams, ir daudz citu resursu, kur varat skatīties.
Ir ļoti daudz meditācijas skolotāju, no kuriem varat mācīties.
Drīzumā publicēšu jaunus rakstus par meditāciju, par savu pieredzi darbā ar sevi.
Lai jums jauka diena!
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru